Bieži pieaugušie pārmet bērniem un jauniešiem nepieņemamu uzvedību - sabiedrisko normu neievērošanu, skolas kavēšanu, vardarbību pret vienaudžiem, agresiju, bezatbildību un citas negatīvas uzvedības izpausmes. Tomēr reizēm šķiet, ka sabiedrību maz interesē cēloņi un iemesli, kādēļ veidojas šāda situācija, kādēļ bērni slikti uzvedas un kļūst agresīvi?

    Bērni nepiedzimst ļauni! Pētījumi liecina, ka bērnu antisabiedriskās uzvedības aizsākums gandrīz vienmēr ir meklējams ģimenē un vidē, kurā bērns aug.

    Daudzi vecāki uzskata, ka savu pienākumu pret bērnu ir izpildījuši, ja materiāli nodrošinājuši viņu ar nepieciešamo. Bērna vajadzība pēc emocionālā un dvēseliskā kontakta nereti tiek piemirsta. Izpratnes trūkums, kam bieži pievienojas vecāku savstarpējā agresivitāte, vienaldzība ģimenes locekļu vidū, emocionāla, psiholoģiska un nereti pat fiziska vardarbība, kas sasaucas ar masu komunikācijas līdzekļos pausto agresiju - viss provocē bērnu būt vardarbīgam pret citiem. Bērns uzkrāj enerģiju, kas virmo apkārt un vērš to atpakaļ pret sabiedrību.

    Bērnu sociālajai uzvedībai pietiekama vērība netiek pievērsta arī daudzās skolās, diemžēl – līdz brīdim, kad notiek kārtējā nelaime. Joprojām daļa izglītības darbinieku uzskata, ka skolas pienākums nav audzināt, bet tikai sniegt zināšanas.

    Sociālpolitiskās pārmaiņas valstī sev līdzi nesušas arī spēcīgu sabiedrības vērtību devalvāciju. Visu iepriekšminēto faktoru kopums radījis situāciju, kad ģimeniska un valstiska ikdiena ir bērnu un jauniešu destruktīva uzvedība un Latvijā arvien pieaugoša nepilngadīgo noziedzība.

    Bērni atspoguļo mūs! Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi vispirms ieskatīties sevī un nevainot tikai bērnus, bet kopīgi padomāt, kas darāms, lai labotu situāciju, kamēr nav par vēlu!

Sodīsim vai mīlēsim?