Ielas bērni

Terminu ielas bērni izmanto, runājot par bērniem, kuri lielāko daļu laika pavada ielās, kas kļuvušas par viņu ierasto mājokli vai iztikas avotu, un par kuriem atbildīgie pieaugušie nepietiekami viņus aizsargā, uzrauga un atbalsta.

Precizējot ielas bērna terminu, svarīgi atzīmēt, ka termins vēl aizvien tiek precizēts ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Lai precīzāk raksturotu bērnus, kas lielāko daļu laika pavada ielās vai arī dzīvo tur pastāvīgi, tiek izmantotas dažādas pieejas:

◘ Apvienoto Nāciju bērnu fonds (UNICEF) potenciālos un jau esošos ielas bērnus grupē 3 kategorijās:
- bērni paaugstināta riska situācijā jeb riska grupas bērni (children at high risk), kuri var kļūt par ielas bērniem (tie ir bērni, kuri strādā uz ielas, bet dzīvo ģimenē) vai dzīvo ģimenē ļoti lielā nabadzībā;
- bērni uz ielas (children in the street), kuri nesaņem pietiekošu atbalstu no savas ģimenes (visbiežāk bērni no vecāku alkoholiķu, narkomānu, vientuļo māšu, daudzbērnu ģimenēm);
- ielas bērni (children of the street), kas funkcionē pilnīgi bez ģimenes atbalsta.

◘ NVO Starptautiskās Asociācijas Ielas bērniem sniegtā definīcija:
Ielas bērni ir bērni, kas jaunāki par 18 gadiem un kuri ilgāku laika periodu dzīvo ielas vidē. Tie ir bērni, kuri ceļo no vienas dzīves vietas uz citu, un kuriem ir savas vienaudžu grupas un kontakti uz ielas. Oficiāli šiem bērniem var būt dzīvesvietas adrese, kur dzīvo viņu vecāki vai bērnu namu adrese. Tomēr visbiežāk šiem bērniem ir ļoti vāja saikne ar pieaugušajiem - vecākiem, skolu, bērnu aprūpes iestādēm, sociālajiem dienestiem, kam būtu jārūpējas par bērniem.

Pasaules bankas 1999. gada pārskatā ''Ielas bērni desmit Centrālās un Austrumeiropas valstīs'' ( iekļauta arī Latvija) secināts, ka runājot par ielas bērniem, bieži tiek domātas abas bērnu grupas - gan tie, kas dzīvo uz ielas, gan tie bērni, kuri ielās pavada lielāko daļu laika. Tiek uzsvērts, ka tas ir komplekss process, kura laikā bērni pakāpeniski adaptējas ielas dzīvei, tomēr lielākā daļa saglabā arī kontaktus ar savām ģimenēm.

Ielas bērnus raksturo vairākas pazīmes:

· raksturīga pastāvīga atrašanās vieta uz ielas un arī pastāvīga nodarbošanās (veids, kādā nopelnīt naudu iztikai, apģērbam, arī izklaidēm, piem., spēļu automātiem, un atkarību izraisošajām vielām, kuras tiek lietotas, piem., cigaretēm, alkoholiskajiem dzērieniem, narkotiskajām vielām);

· veido savu sociālo grupu, kas kalpo kā izdzīvošanas līdzeklis;

· bieži neapmeklē skolu vai apmeklē to neregulāri; nav ciešu attiecību ar pieaugušajiem cilvēkiem (t.sk., skolu, pašvaldības institūcijām);

· lielāko daļu sava laika pavada ielas vidē, visbiežāk viņiem ir vāja saikne ar ģimeni, viņu vecākiem, kuri neinteresējas par bērna dzīvesveidu.

Statistika

Latvijā nav statistikas par ielas bērniem.
Ir vairāki iemesli, kāpēc ir sarežģīti veidot šādu statistiku:
- pirmkārt , ielas bērnu definīcija ir aprakstoša un nedod precīzus, izmērāmus kritērijus, pēc kuriem bērnu varētu pieskaitīt ielas bērnu grupai,
- otrkārt, nav skaidras vienošanās starp speciālistiem terminoloģijas jautājumā - kas ir ielas bērni Latvijā?
- treškārt, ielas bērni ir ļoti mobila grupa, kas dzīvo savu ielas dzīvi, laiku pa laikam mainot gan mājokli, gan dzīves veidu - dzīvojot kādu laikposmu uz ielas, kādu - kopā ar ģimeni, kādu - bērnu aprūpes iestādē un atkal atgriežoties uz ielas.